Vēsture

Rīgas Valdorfskolas pirmsākumi meklējami 1993. gadā, kad Rīgas Centra rajona Tautas deputātu padomes Valde pieņēma lēmumu likvidēt Rīgas 25. vakara /maiņu/ vidusskolu Tērbatas ielā 69 un ar 1. jūliju atvērt šajā ēkā vispārizglītojošo pamatskolu ar latviešu mācību valodu (Rīgas Centra rajona Tautas deputātu padomes valdes 27. 01. 2993. lēmums Nr. 216).

 

Par skolas direktori konkursa kārtībā tika apstiprināta Māra Priede, ilggadējā Ropažu vidusskolas direktora vietniece mācību darbā, alternatīvajās pedagoģijās ieinteresēta un zinoša persona. Viņa bija mācījusies valdorfpedagoģijas kursos Maskavā, Gruzijā, Latvijā, tāpēc bija ieinteresēta, lai jaunatvērtajā skolā būtu arī valdorfpedagoģijas klase. Par skolotāju uzaicināja Māru Svilāni, kura tobrīd absolvēja valdorfskolotāju semināru Vācijā, Ķīlē. Sākotnējā iecere bija par vienas klases atvēršanu, tomēr pēc 1993. gada 8. jūlija vecāku sapulces pretendentu skaits bija tik liels, ka 1993. gada 1. septembrī Rīgas Centra pamatskolā darbu uzsāka divas pirmās valdorfklases un divas valdorfsagatavošanas grupas – kopā ap 90 skolēnu. Par otru skolotāju piekrita strādāt Inese Pataraja, pieredzējusi latviešu valodas un literatūras skolotāja, kura valdorfpedagoģiju bija apguvusi Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolā „Attīstība”. Pirmsskolas grupās par audzinātāju strādāja Stella Mutule, nedaudz vēlāk pievienojās Ināra Burčika.

Arī nākamajā mācību gadā tiek atvērtas divas pirmās valdorfklases. Klašu audzinātājas ir Inita Apse (tagad Gailīte) un Anita Kuzmāne. Par skolas direktoru tiek apstiprināts Uldis Gailītis. Tomēr skolas attīstību traucē telpu trūkums, jo ēkā atrodas arī augošā Ukraiņu vidusskola. Notiek sarakste ar atbildīgajām institūcijām, tiek meklēti risinājumi. Nākamais gads ir smags gads. Skolu vada Jūlija Dobrovoļska, telpu un skolotāju trūkuma dēļ no jauna tiek atvērta tikai viena klase, kuru vada no studijām Manheimas Brīvā Gara augstskolā atgriezusies Dace Krūmiņa (tagad Skreba). Šis ir laiks, kad skolotāji un vecāki plecu pie pleca pierāda atbildīgajām institūcijām, ka izvēle ir par labu valdorfskolai, ka vecāki uzticas šai idejai un ka mācību process var notikt arī citādi, nekā tas līdz šim ir bijis pierasts.

 

1996. gadā skolu reformas rezultātā N. Draudziņas ģimnāzijas sākumskolas klases tiek apvienotas ar Rīgas Centra pamatskolas valdorfpedagoģijas klasēm. Par direktori tiek apstiprināta Anna Znatnaja, viņas vietniece valdorfpedagoģijā ir Iveta Memmena. Valdorfklašu plūsmā ir seši klašu komplekti (1.–4. klase) ar 170 skolēniem un trīs sagatavošanas grupas ar 34 bērniem. Pirmo klasi māca Zane Kampusa, pirmsskolā par audzinātāju strādāt pievienojas Līvija Salna.

 

Pēc intensīvām pārrunām visos līmeņos Rīgas pašvaldība 1997. gada 2. septembrī pieņem lēmumu nr. 4713 – uz Rīgas Centra pamatskolas valdorfpedagoģijas klašu bāzes dibināt Valdorfskolu. Skola tiek atvērta Raņķa dambī 3, direktora pienākumus veic Iveta Memmena, vēlāk par direktori tiek apstiprināta Sandra Dišlere.

 

Mācības pielāgotajā bērnudārza ēkā sāk trīs bērnudārza grupiņas un septiņi klašu komplekti, pirmo klasi vada Sarmīte Bicāne. Ēka gadu nav lietota, ir problēmas ar apkuri, telpu krāsojums neatbilst skolas filozofijai, trūkst mēbeļu, tomēr visi ir laimīgi – beidzot ir sava ēka un pilntiesīgs nosaukums. Arī skolas atbalstītāji – draugi no Frankfurtes un Rendsburgas valdorfskolām – priecājas līdzi. Viņi palīdz gan materiāli, gan arī vērojot stundas un nodrošinot mācība procesa kvalitātes monitoringu.

 

Skola aug un attīstās. Katru gadu tiek veiktas arī akreditācijas vai atestācijas. 2002. gadā ir pirmais devīto klašu izlaidums un cīņa par vidusskolas klases atvēršanu. Finansējuma un telpu trūkuma dēļ tikai viena klase ( jeb 28 skolēni) 2005. gadā saņem apliecības par vispārējās vidējās izglītības apguvi Rīgas Valdorfskolā. 2004. gadā par skolas direktori tiek apstiprināta Māra Svilāne.

 

Interese par skolu palielinās. Īpaši liels ir pieprasījums pirmsskolā, tāpēc 2010. gadā tiek pieņemts lēmums par skolas pārvietošanu uz Iļģuciemu. Simtgadīgajā Šmēlinga projektētajā ēkā Baltajā ielā 10 kopš 2010. gada 27. marta mācības turpina pamatizglītības programmas klases, bet tā paša gada septembrī renovētajā pirmsskolas ēkā Baltajā ielā 15 tiek atvērtas arī sešas pirmsskolas grupas.

Šobrīd (2022./2023. mācību gadā) skolā no 1. līdz 9. klasei mācās 33 paralēlklases ar pavisam661 skolēnu un 6 pirmsskolas grupas ar 112 audzēkņiem, strādā 112 pedagogi un 77 tehniskie darbinieki. 

 

Pin It on Pinterest